Vai zemūdens kamera strādā duļķainā ūdenī? Pārbaudījām Baltijas ezerā

Lūk, tas ir jautājums. Nevis "kādā izšķirtspējā tas filmē?" vai "cik dziļi var iet?" Jautājums, ko eiropiešu makšķernieki patiesībā uzdod pirms zemūdens kameras pirkšanas, ir vienkāršāks un godīgāks:

"Mans ezers izskatās kā tēja. Vai es kaut ko redzēšu?"

Taisnīgs jautājums. Vairums zemūdens kameru reklāmu izmanto video, kas uzņemts kristāldzidrā ūdenī — Karību snorkelēšanas apstākļi, Amerikas ūdenskrātuves ar 10+ metru redzamību, akvāriji. Tas nav tas, ko mēs makšķerējam.

Eiropas iekšzemes ūdeņi ir tanīnaini. Kūdras iekrāsoti. Vasarā aļģu bagāti. Pēc lietus pildīti ar nogulsnēm. Baltijas piebarošanas ezeri, ko mēs makšķerējam Latvijā, reti piedāvā vairāk nekā 2–3 metrus redzamības, un pēc laba lietus tā nokrīt zem metra.

Tāpēc mēs ņēmām CanFish CamX uz trim atšķirīgiem ūdens objektiem nedēļas nogalē, lai dotu tev godīgu atbildi. Nav "labāko video" izvēles, nav "labāko apstākļu" paziņojumu apzīmes. Lūk, ko atklājām.

Kāpēc Eiropas ūdens izskatās tā, kā izskatās

Pirms testa rezultātiem — ātrs ievads, ar ko tu cīnies. Eiropas ūdens dzidrumu ietekmē trīs galvenie faktori, un to izpratne palīdz paredzēt, ko tava kamera parādīs.

Tanīni ("tējas" krāsa)

Sadaloša augu matērija — lapas, kūdra, krituši koki — izdala tanīna skābi ūdenī. Tāpēc tik daudziem skandināvu, Baltijas, Īrijas un Skotijas ezeriem ir tāds dzintara brūnais tonis. Tas nav piesārņojums — tā ir dabiska ķīmija. Tanīnainais ūdens absorbē gaismu, īpaši spektra sarkanajā daļā, dodot visam zaļganu-brūnu noskaņu.

Ietekme uz kameru: Tanīni samazina redzamības attālumu, bet neizkliedē gaismu tā, kā to dara daļiņas. Tu redzēsi krāsu toni savā video, un attālums samazināsies, bet objekti tuvumā joprojām var būt pārsteidzoši asi.

Suspensētas daļiņas (turbulence)

Māls, nogulsnes, aļģu šūnas un organiskas matērijas, kas peld ūdens kolonnā. Tas padara ūdeni "miglainu", ne tikai "krāsainu". Upes pēc lietus, sekli ezeri ar mīkstu grunti, ko sabojāts vējš, un eitrofiski (barības vielu bagāti) ezeri ar aļģu uzplaukumiem — visiem ir liela turbulence.

Ietekme uz kameru: Daļiņas izkliedē gaismu no kameras LED atpakaļ objektīvā, radot miglainu mirdzēšanas efektu — līdzīgi kā braukt ar tāliem gaismekļiem miglā. Tie ir grūtākie apstākļi jebkurai kamerai. Daļiņas tuvu objektīvam spoži gaismo, kamēr viss tālāk izgaist miglā.

Aļģu uzplaukumi (sezonāli)

Vasaras aļģu augšana var dzidru ūdeni pārvērst zaļā dažās dienās. Cianobaktēriju uzplaukumi siltos, barības bagātos ezeros ir augoša problēma Eiropā — tie ūdeni pārvērš zirņu zupas zaļā un var nokritināt redzamību līdz centimetriem.

Ietekme uz kameru: Bieza aļģe ir kameras slepkava. Zaļa zupa pilnībā bloķē gaismu. Viegla aļģu iekrāsošanās ir pārvaldāma. Smagi uzplaukumi nav.

Tests: trīs ūdens apstākļi, godīgi rezultāti

Izmantojām CanFish CamX (Sony STARVIS 2MP sensors, f/2.0 apertūra, 136° skata leņķis, duālas zaļās LED) visiem trim testiem. Izvēlējāmies šo kameru, jo to pārdodam un zinām — bet optiskie principi attiecas uz jebkuru kameru. Labāks sensors un platāka apertūra vienmēr pārspēj sliktāku tajos pašos apstākļos.

Tests 1: Mēreni tanīnains ezers — ~2 m redzamība

Vieta: Tipisks Latvijas meža ezers pavasara vidū. Ūdenim klasiskais dzintara tonis no priedes un bērzu lapu tanīniem. Secchi diska rādījums aptuveni 2 metri. [PĀRBAUDĪT: Secchi disks ir balts disks, ko nolaiž, līdz vairs nav redzams — standarta ūdens dzidruma mērs. 2 metri ir tipiski Baltijas meža ezeriem pavasarī.]

Testētais dziļums: 1–4 metri (piekrastes zona, zāļu lauki, smilšu-grants pāreja).

Rezultāti:

Pie 1–2 metriem dziļumā klajā ūdenī dienas vidū (laba apkārtējā gaisma):

• Skaidrs, izmantojams video aptuveni 1,5 metrus no kameras
• Krāsas klusinātas, bet atpazīstamas — varēja atšķirt asaru sānus no fona, redzēt zāļu sugas, identificēt pamatnes tipu
• Zivis redzamas un identificējamas līdz 1,5 metriem. Tālāk — formas, bet bez sugu noteikšanas
• Grunts detaļas izcilas 1 metra robežās: grants, augu stublāji, vēzis, kas pāri smiltīm — viss skaidrs

Pie 3–4 metriem dziļumā (mazāk apkārtējās gaismas):

• LED automātiski ieslēdzās. Redzamais diapazons nokrita uz aptuveni 1 metru
• Zaļās LED radīja dabiski izskatīgu apgaismojumu, kas neizbaidīja atrasto asaru baru
• Grunts detaļas joprojām labas 0,5–1 metra robežās
• Līdaka, kas nekustīgi sēdēja uz grunts, bija redzama aptuveni 1,2 metru attālumā — atpazīstama forma un zīmes

Verdikts: Izmantojams. Tu nedabū dabas dokumentālā video materiālu, bet redzi pietiekami, lai identificētu sugas, novērtētu grunts sastāvu, pamanītu zivis pie tavas prezentācijas un pieņemtu informētus lēmumus par vietu. Tie ir tipiski apstākļi vairumam Ziemeļeiropas saldūdens makšķerēšanas, un kamera nopelna savu vietu.

Tests 2: Pēc lietus upes pieteka — ~0,5 m redzamība

Vieta: Maza upe, kas ieplūst ezerā, testēta nakts laikā pēc 18 mm lietus. Redzami duļķaina — kafijas ar pienu krāsa. Secchi disks tik tikko 0,5 metri.

Testētais dziļums: 1–2 metri (tā ir sekla upe, 2 metru maksimums dziļumos).

Rezultāti:

Šis bija grūtais tests. Liela suspensētu nogulšņu daudzums no lietus noteces.

• Jebkurā dziļumā LED atstarošanās bija ievērojama. Zaļās LED apgaismoja daļiņas starp kameru un objektu, radot miglaina aizsega efektu
• Ar LED izslēgtām (paļaujoties tikai uz apkārtējo gaismu) video bija labāks augšējā metrā, kur gaisma iekļuva — bet tumšs un gandrīz bezjēdzīgs zem 1,5 metriem
• Identificējamais diapazons: aptuveni 30–50 cm. Varēji redzēt lielu objektu (iegrimis zars, pieklājīga izmēra zivi) pusmetra robežās, bet detaļas strauji kritās
• Mēs uzņēmām alātu, kas pārbaudīja kameru aptuveni 40 cm attālumā — pietiekami tuvu skaidram kadram, bet tikai tāpēc, ka zivs pati tuvojās
• Grunts pamatne redzama tikai tad, kad kamera atradās tieši uz tās

Verdikts: Maz izmantojams. Pie 0,5 metru redzamības kamera rada video, ko raksturotu kā "varu pateikt, ka kaut kas tur ir". Tu neskatīsies struktūru vai neidentificēsi zivis attālumā. Kamera nav bezjēdzīga — tu joprojām redzi, kas ir tieši pie tavas ēsmas — bet gaidas jāpielāgo. Ja tavs ūdens konsekventi izskatās tā, sonārs tev kalpos labāk zivju atrašanā. Kamera kļūst tikai par tuva diapazona novērošanas rīku.

Padoms, kas palīdzēja: LED izslēgšana seklā ūdenī (zem 1,5 m dienas gaismā) un paļaušanās uz apkārtējo gaismu ievērojami samazināja atstarošanos. CamX lietotne ļauj kontrolēt LED spilgtumu — atradām, ka 0% vai 25% bija labāks par pilnu jaudu duļķainos apstākļos.

Tests 3: Dzidrāks ezera baseins — ~4 m redzamība

Vieta: Dziļākais baseins tajā pašā meža ezerā, pēcpusdienas vidū ar sauli. Secchi disks aptuveni 4 metri. Tas ir aptuveni tik dzidrs, cik Latvijas zemienes ezeri kļūst pavasarī.

Testētais dziļums: 2–8 metri.

Rezultāti:

Šeit Sony STARVIS sensors parādīja savu vērtību.

• Pie 2–4 metriem dziļumā (Secchi diapazonā): izcils video. Krāsas precīzas, detaļas asas, zivis identificējamas pie 2+ metriem. Redzēts un saskaitāms raudu bars. Asaru zīmes skaidri atšķiramas. Zāļu lauki izskatījās kā dabas dokumentālā video salīdzinājumā ar upes testu.
• Pie 6–8 metriem dziļumā (zem tur, kur apkārtējā gaisma labi sniedzas): LED deva skaidru apgaismojumu aptuveni 1,5 metru robežās. Zaļās gaismas tonis ir pamanāms, bet neizkropļo krāsas pārāk slikti. Atpūtos līdaka 7 metru dziļumā tika uzņemta skaidri aptuveni 1 metra attālumā.
• 136° platleņķa objektīvs nozīmēja, ka pat tuvi objekti tika uzņemti ar pilnu kontekstu — tu redzēji zivi UN apkārtējo struktūru, ne tuvinātu tuneļveida skatu.

Verdikts: Šeit zemūdens kameras spīd. Ja tavā ūdenī ir 3+ metri redzamības, tu dabūsi tiešām noderīgu, patīkami skatāmu video. Struktūras izlūkošana ir efektīva, sugu noteikšana ir viegla, un zivju uzvedības vērošana (īstais iemesls lietot kameru) kļūst iespējama.

Godīgā redzamības tabula

Balstoties uz mūsu testu un vispārīgiem optikas principiem, lūk, ko reāli sagaidīt:

| Ūdens redzamība (Secchi dziļums) | Ko redzēsi | Kamera noderīga? | |||| | 4m+ (dzidri ezeri, kalnu straumes, avotu baroti ūdeņi) | Izcils video. Zivju ID 2–3m. Pilna krāsa. Dabas dokumentālā kvalitāte labā gaismā. | Absolūti jā | | 2–4m (tipiski Ziemeļeiropas meža ezeri, mēreni tanīni) | Labs video. Zivju ID 1–1,5m. Krāsa klusināta, bet funkcionāla. Grunts detaļas skaidras 1m robežās. | Jā — tā ir Eiropas lietošanas saldā vieta | | 1–2m (mērena turbulence, viegla aļģe, tanīnas upes) | Izmantojams video. Zivis redzamas 0,5–1m robežās. Formas un uzvedība vērojamas. Krāsas izbalētas. | Jā, ar pielāgotām gaidām | | 0,5–1m (pēc lietus, mērens aļģu uzplaukums, sadauzītas nogulsnes) | Tikai tuva diapazona. Zivju ID 30–50cm. LED atstarošanās ir problēma. Fons ir migla. | Maz izmantojams — strādā tuvai novērošanai, ne izlūkošanai | | Zem 0,5m (smaga lietus notece, bieza aļģu uzplaukums, samaisītas dūņas) | Gandrīz nulle izmantojama video. Nevar redzēt cauri atstarošanai. | Nē — atstāj kameru mājās, izmanto sonāru |

7 padomi labākam video duļķainā ūdenī

Gadi testēšanas Baltijas apstākļos mūs iemācīja dažus trikus. Tie attiecas uz jebkuru zemūdens kameru, ne tikai CamX.

1. Samazini vai izslēdz LED seklā ūdenī

Pirmkārtīgā kļūda. Cilvēki uzgriež gaismu maksimāli duļķainā ūdenī, domājot, ka vairāk gaismas = labāka redzamība. Kad ir daļiņas, ir pretēji. Vairāk gaismas = vairāk atstarošanās = sliktāks attēls.

Ūdenī zem 2 metriem dienas gaismā mēģini LED pilnīgi izslēgt. Apkārtējā gaisma, kas iefiltrējas, var dot labāku attēlu nekā LED. Ja vajag LED (dziļš ūdens, mijkrēslis, smaga ēna), izmanto minimālo spilgtumu, kas apgaismo tavu objektu.

2. Makšķerē dzidrajās dienās

Pašsaprotami, bet pieminams: diena pēc trim mierīgām, saulainām dienām dos dramatiski labāku ūdens dzidrumu nekā rīts pēc vētras. Nogulsnes nosēžas. Aļģe izdalās. Tanīni neaiziet prom, bet turbulence kritīs.

Ja plāno sesiju speciāli kameras izmantošanai izlūkošanai, izvēlies laika logu.

3. Ej dziļāk (dažreiz)

Ezeros ar virsmas aļģi vai vēja samaisītu turbulenci ūdens 3–4 metrus lejā bieži ir ievērojami dzidrāks nekā augšējais metrs. Termoklīns darbojas kā robeža — siltāks duļķaināks ūdens sēž augšā, vēsāks dzidrāks — lejā.

Nomet kameru zem duļķainās kārtas, un tu vari būt pārsteigts. Esam redzējuši 2+ metru redzamību 5 metru dziļumā ezeros, kas no virsmas izskatījās necaurskatāmi.

4. Ļauj tam nosēsties

Kad nolaid kameru uz grunts, tu apjuc nogulsnes. Pirmās 30–60 sekundes video būs tavas radītas dūņas. Pagaidi. Ļauj kamerai sēdēt. Straume iztīrīs apjucās nogulsnes, un tava video kvalitāte dramatiski uzlabojas pēc minūtes pacietības.

5. Izvairies no samaisītām seklām vietām

Vējš rada viļņus, kas samaisa grunts nogulsnes seklā ūdenī. Ja vējš pūš tavā krastā, malas būs duļķainākais ūdens ezerā. Aizsargātais pretvējā krasts būs dzidrāks. Vienkārši, bet tas rada mērāmu atšķirību.

6. Novieto kameru pareizi

Novieto kameru horizontāli vai nedaudz uz augšu, nevis tieši uz leju dūņās. Horizontāls skats dod tev redzamāko diapazonu, jo tu skaties caur dzidrāko ūdens slāni (apkārtējā gaisma ienāk no augšas, apgaismojot horizontālo plakni labāk nekā vertikālo).

Ja izlūko grunti, novieto kameru tuvu tai (30–50 cm virs) nevis skaties uz leju no 2 metru augstuma.

7. Izmanto platleņķi

CamX 136° skata leņķis ir priekšrocība duļķainā ūdenī speciāli tāpēc, ka tas uztver vairāk no tuva diapazona vides. Dzidrā ūdenī tu varbūt gribētu ciešāku tālummaiņu uz attālu zivi. Duļķainā ūdenī viss, ko tu vari redzēt, ir tuvu — un platāks objektīvs uztver vairāk no tā.

Kāpēc sensora kvalitāte svarīgāka duļķainā ūdenī

Tas pelna skaidrojumu, jo ir vismazāk saprotamā specifikācija.

Dzidrā ūdenī gandrīz jebkurš kameras sensors rada pieņemamus attēlus — ir pietiekami gaismas un kontrasta, lai pat pamata CMOS čips atrisinātu detaļas. Atšķirības starp lētu sensoru un labu ir redzamas, bet ne dramatiskas.

Duļķainā ūdenī plaisa kļūst milzīga.

Apertūra (f-numurs): F/2.0 apertūra CamX ielaiž divreiz vairāk gaismas nekā f/2.8 objektīvs un četras reizes vairāk nekā f/4 objektīvs. Duļķainā ūdenī tev vajag katru fotonu, ko vari dabūt. Jo platāka apertūra, jo vairāk kamera var atšķirt sliktos apstākļos.

Sensora jutība (ISO): Sony STARVIS sensoru līnija tika paredzēta drošības kamerām — lietojumiem, kur kamerai jārada izmantojami attēli rītausmā, mijkrēslī un zem ielas gaismēm. Šī vājās gaismas optimizācija tieši pāriet uz duļķainiem zemūdens apstākļiem. CamX ISO diapazons 100–6400 nozīmē, ka sensors var pastiprināt vājus signālus no zemas redzamības ūdens.

Trokšņa pārvaldība: Lēti sensori rada smagu graudu (troksni), kad tie pastiprina vājas gaismas signālus. STARVIS arhitektūra troksni pārvalda ievērojami labāk — tu dabū izmantojamu attēlu pie ISO 3200, kur budžeta sensors dotu graudainu juceklītu.

Tāpēc 100 EUR kamera un kamera ar pareizu sensoru rada dramatiski atšķirīgus rezultātus tajā pašā duļķainajā ūdenī. Dzidrā ūdenī tu varbūt neredzētu atšķirību. Eiropas apstākļos redzēsi.

Kad NElietot zemūdens kameru

Godīguma laiks. Ir apstākļi, kuros neviena kamera — neatkarīgi no cenas vai sensora — nedos izmantojamu video:

• Smags cianobaktēriju uzplaukums. Ja ūdens ir spilgti zaļš un necaurspīdīgs, redzamība mērāma centimetros. Nepūlies. (Arī: nepeldies tur. Tas ir toksisks.)
• Uzreiz pēc lieliem plūdiem. Upes un ezeri, kas nes smagas nogulsnes no lietus, var vairākas dienas būt ar gandrīz nulles redzamību. Gaidi, līdz nosēdīsies.
• Smagi samaisītas seklās vietas. Plauži, kas veļas dūņainā seklā vietā pie 1 metra dziļumā vējā? Tas ūdens ir šokolādes piens. Kamera atgriežas somā.
• Kanāla laivu satiksmes zonas. Laivu satiksme AK/Nīderlandes/Vācijas kanālos nepārtraukti maisa nogulsnes. Logs starp laivām bieži ir pārāk īss, lai redzamība atjaunotos.

Visos šajos gadījumos, ja tev jāzina, kas ir zem virsmas, sonārs ir pareizais rīks. Skaņas viļņiem redzamība ir vienalga. Mēs aplūkojām šo kompromisu mūsu sonāra vs kameras salīdzinājumā.

Ko eiropiešu makšķernieki patiesībā redz

Mēs dzirdam no makšķerniekiem visā Eiropā, un atsauksmes konsekventi saskan ar mūsu testēšanu:

Skandināvu makšķernieki (Zviedrija, Somija, Norvēģija): Pārsvarā pozitīvas — Skandināvu ezeri parasti dzidri vai mēreni tanīni. Zemledus video ir īpaši labs, jo ziemā ūdens parasti ir visdzidrākais (aļģu nāve, nosēdušās nogulsnes, nav laivu satiksmes).

Baltijas makšķernieki (Latvija, Lietuva, Igaunija): Jaukti apstākļi. Meža ezeri ar mēreniem tanīniem dod labus rezultātus. Piekrastes lagūnas un seklie līči ir grūtāki. Labākie rezultāti rudenī un ziemā.

Vācijas un Centrālās Eiropas makšķernieki: Stipri atšķiras. Alpu un sub-alpu ezeri (Bavārija, Austrija, Šveice) bieži ir ļoti dzidri — izcili kameras apstākļi. Zemienes karpu ezeri un upes ir duļķaināki un grūtāki.

AK un Īrijas makšķernieki: Kanālu un upju makšķerēšana sliecas uz grūto pusi — duļķaini, dūņaini, bieži sabojāti. Stāvu ūdeņu foreļu makšķerēšanas vietas un dzidras ūdenskrātuves ir labākas. Īrijas ezeri atšķiras no izciliem (kaļķakmens) līdz grūtiem (kūdrainiem).

Nīderlandes un Beļģijas makšķernieki: Polderu ūdeņi bieži ir grūtākie Eiropā — sekli, barības bagāti, vēja pakļauti, pastāvīgi samaisīti. Lielāki ezeri un grants karjeri piedāvā labākus apstākļus.

Pārbaude ir skaidra: kamera strādā vairumā Eiropas saldūdens apstākļu lielāko daļu gada. Tai ir grūti augstāk minētajos konkrētajos scenārijos. Zinot savu ūdeni, vari uzstādīt gaidas.

Kopsavilkums

Vai zemūdens kamera strādās tavā duļķainā Eiropas ezerā? Droši vien jā — ar reālistiskām gaidām.

Ja tavā ūdenī ir 1–2 metri redzamības (kas aptver vairumu Eiropas saldūdens vairākumu gada), redzēsi zivis, identificēsi sugas, vērosi uzvedību un izlūkosi grunts struktūru aptuveni metra attālumā no kameras. Tas ir pietiekami, lai pieņemtu labākus lēmumus par ēsmas novietojumu, kādas sugas ir klāt un vai tava vieta ir sesijas vērta.

Ja tavā ūdenī ir 3+ metri redzamības, dabūsi video, ko būsi patiesi priecīgs skatīties.

Ja tavs ūdens ir zem 0,5 metriem redzamības, saglabā kameru citai dienai.

Galvenā doma: zemūdens kamera Eiropas ūdeņos nav par Žaka Kusto dokumentāro veidošanu. Tā ir par to, lai redzētu to vienu līdz divus metrus ap savu āķi, ēsmu vai vietu, kas vienmēr bijuši tev neredzami. Un tas vien maina to, kā tu makšķerē.

Papildu lasāmviela: Secchi diska ūdens dzidruma mērījums · Sony STARVIS sensora tehnoloģija

Gribi redzēt, kā 136° un Sony STARVIS izskatās īstā ūdenī? Apskati CanFish CamX →